Ieņēmumu vadības modeļi
12. februāris, 2021 pl. 12:32,
Nav komentāru
Ieņēmumu vadībai ir svarīga loma efektīvu un stratēģiski pareizu lēmumu pieņemšanā
izmitināšanas uzņēmumā. Lai arī bez tās ir grūti iedomāties mūsdienīgu uzņēmuma
vadību, nereti šī joma ir tikai lielo viesnīcu “privilēģija”, jo mazās naktsmītnes
ierobežoto resursu dēļ nespēj tai algot pilnas laika vadītāju. Tas, savukārt,
ir veicinājis dažādu alternatīvu risinājumu attīstību.
2017. gadā ASV tika veikts pētījums ar mērķi apzināt ieņēmumu vadības īstenošanas
stratēģijas izmitināšanas uzņēmumos. Tika aptaujāti 188 dažādu līmeņu ASV viesnīcu
direktori un ieņēmumu vadītāji un identificēti vairāki ieņēmumu vadības modeļi:
iekšējais, centralizētais, korporatīvā ārpakalpojuma, trešo pušu ārpakalpojuma
un jauktā tipa modelis.
Iekšējais
Iekšējais ieņēmumu vadības modelis ir klasiskā ieņēmumu vadības forma, kurā naktsmītne
investē savā kapacitātē – darbiniekos, programmnodrošinājumā, apmācībās. Kā
viens no ieguvumiem ir lielāka kontrole pār šiem procesiem. Šo formu nereti
izvēlas lielās naktsmītnes.
Centralizētais
Centralizēts ieņēmumu vadības modelis ir vairāku naktsmītņu darbības koordinēšana
no viena centrālā biroja. Visbiežāk tās ir nelielas naktsmītnes, kurām ir kopīgs
sadarbības modelis (piemēram, vienas ķēdes vai viesnīcu grupas ietvaros). Pateicoties
datortehnoloģiju un interneta attīstībai, centrālā biroja ieņēmumu vadītājs var
strādāt ar viesnīcu sistēmām un nodrošināt nepieciešamo funkciju izpildi attālināti.
Korporatīvais ārpakalpojums
Ārpakalpojumu var definēt kā uzņēmuma darba vai darbību deleģēšanu ārējai struktūrai,
kas specializējas konkrētu uzdevumu izpildē. Korporatīvais ārpakalpojums parasti
ir saistīts ar noteikta zīmola uzņēmumiem, piemēram, kad viena zīmola viesnīcas
iegādājas ieņēmumu vadības pakalpojumus no uzņēmuma galvenās mītnes. Piemēram,
Hilton Revenue Management konsolidētais centrs (RMCC) pārdod šo pakalpojumu individuāliem
viesnīcu īpašniekiem un operatoriem.
Trešo personu ārpakalpojums
Trešo pušu ārpakalpojums no korporatīvā ārpakalpojuma atšķiras ar to, ka darbi
tiek deleģēti ar naktsmītni nesaistītam uzņēmumam. Ja sākumā ārpakalpojumu izmantošana
nozīmēja mazāk svarīgu uzdevumu nodošana trešajām personām, tad pēdējā desmitgadē
tās izmantošanas popularitāte un aptverto jomu spektrs ir strauji paplašinājies.
Sākot no numuru uzkopšanas, ēdienu un dzērienu servisa līdz rezervēšanas centra,
grāmatvedības vai ieņēmumu vadības pakalpojumiem.
Jaukta tipa
Jaukta tipa modelis ir jebkuru iepriekšminēto modeļu kombinācija. Piemēram, lai
pieņemtu stratēģiskus un taktiskus lēmumus, naktsmītne savus apkopotos datus
apvieno ar prognožu algoritmiem, kas iegūti no korporatīvā vai trešo personu
ārpakalpojuma.
Galvenie faktori izvēloties piemērotāko modeli
Atkarībā no naktsmītnes mērķiem un specifikas, ir vismaz trīs būtiski faktori,
kas jāņem vērā, lemjot par nepieciešamo iekšējo resursu apjomu un sagaidāmo atdevi
ieņēmumu vadības modeļa izvēlē.
Izmaksas
Pirmais un galvenais faktors ir finansiālais aspekts - izmaksas ieņēmumu vadītāja
algošanai un ieņēmumu vadības programnodrošinājumam. Šīs ir divas būtiskas izmaksu
pozīcijas. Vai ieņēmumu vadītāja pienākumu veikšanai ir nepieciešams pilna laika
darbinieks, un cik izmaksās kvalificēta speciālista algošana? Ja šīs izmaksas
ir pārāk augstas vai arī konkrēto uzdevumu veikšana nenodrošina pilnas slodzes
darbu, tad ir alternatīva - uzticēt šo uzdevumu izpildi kā papildu pienākumu,
piemēram, kādam no viesu uzņemšanas vai pārdošanas nodaļas darbiniekiem. Bet,
ņemot vērā, ka šo uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā nereti ir nepieciešamas
plašākas zināšanas, jāpārliecinās par šī darbinieka kompetencēm. Vai arī jāapsver
trešo pušu ārpakalpojumu izmantošana.
Otra izmaksu pozīcija – ieguldījumi programmnodrošinājumā. Lai aizstātu manuālas
darbības un efektīvi izpildītu vienkāršākās ieņēmumu vadības funkcijas, ir nepieciešami
tādi instrumenti kā pārdošanas kanālu pārvaldīšanas, konkurentu analīzes, ieņēmumu
vadības u.c. programmnodrošinājums. Digitālo viesnīcas vadības rīku spektrs ir
plašs, un piedāvājums nemitīgi attīstās. Savukārt tiešsaistes abonementu cenas
svārstās no dažu desmitu līdz vairāku simtu eiro mēnesī.
Padziļināta izpēte
Otrs faktors ir nepieciešamība pēc padziļinātas izpētes, lai saņemtu plašāku situācijas
analīzi un jomas ekspertu viedokli. Īpaši tas būtu svarīgi, pieņemot ilgtermiņa
stratēģiskus lēmumus, kad, piemēram, nepieciešama makro un mikroekonomisko rādītāju
vai dažāda mērķa tirgus analīze.
Personālvadība
Trešais - personālvadības faktors, piemēram, ļaujot viesnīcas kvalificētajam personālam
vairāk koncentrēties uz viesu apkalpošanu, nevis nodarboties ar datu apkopošanu
un analīzi.
Katram no ieņēmumu vadības modeļiem ir savas priekšrocības un riski. Pirms izvēlēties
par labu vienam vai otram modelim, izmitināšanas uzņēmumam ir svarīgi sabalansēt
tā vajadzības ar iekšējiem finanšu resursiem, kā arī novērtēt šī pakalpojuma
nozīmību ilgtermiņā. Mērķtiecīgi un plānveidīgi ieguldījumi ieņēmumu vadības
procesu automatizācijā, tehnoloģijās un profesionāļu piesaistīšanā, palielinās
uzņēmuma konkurētspēju un veicinās tā izaugsmi.
Izmantotie resursi:
Altin, M. (2017). A taxonomy of hotel revenue management implementation strategies. Journal of Revenue and Pricing Management 16, 246–264. https://doi.org/10.1057/s41272-017-0077-1